ES un Čīles pagaidu tirdzniecības nolīgums

Īsumā par nolīgumu

ES un Čīles pagaidu tirdzniecības nolīgums (ITN) stājās spēkā 2025. gada 1. februārī. ITN tika parakstīts 2023. gada 13. decembrī. Tagad tas var stāties spēkā pēc Čīles ratifikācijas procesa pabeigšanas. Nolīgums stiprinās ES un Čīles izcilās divpusējās attiecības un veicinās tirdzniecības un ieguldījumu iespējas.

ES un Čīle 2017.–2022. gadā risināja sarunas par ES un Čīles asociācijas nolīguma (spēkā kopš 2003. gada) modernizēšanu, lai varētu labāk pievērsties visām attiecīgajām ES un Čīles attiecību jomām, ņemot vērā mainīgo ģeopolitisko un ekonomisko globālo vidi.

Puses 2022. gada 9. decembrī panāca sarunu politisku noslēgumu un 2023. gada 13. decembrī parakstīja modernizēto nolīgumu.

Modernizēto ES un Čīles nolīgumu veido divi paralēli juridiskie instrumenti:

1. uzlabotais pamatnolīgums, kas ietver a) politikas un sadarbības pīlāru un b) tirdzniecības un ieguldījumu pīlāru (iekļaujot ieguldījumu aizsardzības noteikumus), kas jāratificē visām dalībvalstīm, un
2. Pagaidu tirdzniecības nolīgums (ITA), kas attiecas tikai uz tām AFA tirdzniecības un ieguldījumu pīlāra daļām, kuras ir ES ekskluzīvā kompetencē (t. i., neietver ieguldījumu aizsardzības noteikumus), un kas pieņemts ratifikācijas procesā tikai ES.

ITN stājās spēkā 2025. gada 1. februārī. AFA stāsies spēkā, kad visas ES dalībvalstis būs pabeigušas attiecīgos ratifikācijas procesus. Pēc tam ITN vairs nepastāvēs, un to aizstās ar AFA.

Vairāk informācijas

Sīkāku informāciju par ES un Čīles pagaidu tirdzniecības nolīgumu sk. Tirdzniecības un ieguldījumu pīlāra kopsavilkumā.

Lai iepazītos ar visaptverošo nolīguma tekstu, dodieties uz lapu EU-Chile: Nolīguma teksts.

Spilgtākie mirkļi ES un Čīles tirdzniecības un ieguldījumu attiecībās

• ES ir Čīles otrais lielākais preču eksporta tirgus.
• Čīle ir trešā lielākā ES tirdzniecības partnere Latīņamerikā.
• Saskaņā ar 2002. gada ES un Čīles nolīgumu preču tirdzniecība starp ES un Čīli pieauga par vairāk nekā 160 %.

ES eksports uz Čīli

Preces 10,7 miljardu EUR apmērā 2023. gadā

• Plastmasas, gumijas (4,5%)
• Parastie metāli (5,3 %)
• Gatavi pārtikas produkti (7,6 %)
• Ķimikālijas (14,8 %)
• Transporta aprīkojums (20 %)
• Mašīnas (28%)
• Transporta aprīkojums (20 %)
• citādi (20 %)

Pakalpojumi 6 miljardu EUR apmērā 2023. gadā

• Citi uzņēmējdarbības pakalpojumi (28 %)
• Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas (15%)
• Maksa par intelektuālo īpašumu (10,5 %)
• Finanšu pakalpojumi (6,5 %)
• Citi (13 %)
• Transports (29 %)

Svarīgākais lauksaimniecības pārtikas produktu eksports 2023. gadā

• Dzērieni, stiprie alkoholiskie dzērieni unamp; etiķis apmēram 200 miljoni eiro
• Dārzeņu, augļu unamp izstrādājumi; rieksti apmēram 130 miljoni eiro
• Dažādi pārtikas izstrādājumi aptuveni 116 miljonu euro apmērā
• Gaļa aptuveni 118 miljoni eiro

Ieguldījumi (2022)

• ES ieguldījumi Čīlē 64,9 miljardi EUR (ES N.1 ārvalstu tiešo ieguldījumu avots Čīlē).
• Čīles investīcijas ES 5,5 miljardu eiro apmērā.

Divpusējā tirdzniecībā iesaistītie uzņēmumi

• 27000 ES eksportētāju uz Čīli (80 % MVU)
• 6000 Čīles eksportētāju uz ES (76 % MVU)

Litijs: zaļās pārkārtošanās atslēga

Čīle ir ES lielākā litija piegādātāja.

Galvenie ES litija piegādātāji (2019.–2022. gads)

• Čīle 62,9 %
• ASV 3,05 %
• Apvienotā Karaliste 3,89 %
• Ķīna 2,62 %
• Argentīna 7,44 %
• Krievija 9,72 %
• Šveice 9,72 %

Nolīguma galvenie elementi

Lielāks eksports, vieglākas investīcijas un ilgtspējīga kritiski svarīgo izejvielu plūsma

ITN padziļinās ES un Čīles divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības un sniegs jaunas iespējas uzņēmumiem:

• Tarifu atcelšana 99,9 % apmērā no ES eksporta un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana ES precēm Čīles tirgū, kas laika gaitā, paredzams, palielināsies par 4,5 miljardiem EUR.
• Vienkāršot un padarīt elastīgākus izcelsmes noteikumus salīdzinājumā ar iepriekšējo nolīgumu, atspoguļojot nozares integrāciju globālajā vērtības ķēdē un atvieglojot eksportētājiem atbilstības nodrošināšanu.
• Nodrošināt efektīvāku un ilgtspējīgāku izejvielu un atvasināto produktu plūsmu, kā arī tīru degvielu, piemēram, litiju, varu un ūdeņradi, kam ir izšķiroša nozīme pārejā uz zaļo ekonomiku.
• Atvieglot ES uzņēmumiem pakalpojumu sniegšanu Čīlē, tostarp piegādes, telesakaru, jūras transporta un finanšu pakalpojumu jomā.
• Nodrošināt, ka pret ES ieguldītājiem Čīlē izturas tāpat kā pret Čīles ieguldītājiem, un otrādi.
• Uzlabot piekļuvi ES uzņēmumiem, kas veic ieguldījumus un piedalās publiskā iepirkuma līgumu konkursos Čīlē, kas ir Latīņamerikas piektā lielākā ekonomika.
• Nodrošināt, ka gan ES, gan Čīles mazie uzņēmumi pilnībā gūst labumu no nolīguma piedāvātajām iespējām.

Stingra apņemšanās nodrošināt ilgtspēju

Nolīgums palīdzēs sasniegt ES un Čīles kopīgo mērķi padarīt to divpusējo tirdzniecību un investīcijas ilgtspējīgas, izmantojot:

• Vērienīga tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) sadaļa, kas apstiprina Pušu apņemšanos ievērot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) standartus un Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām.
• Enerģētikas un izejvielu sadaļa, kas veicinās investīcijas un nodrošinās ES stabilu, uzticamu un ilgtspējīgu piekļuvi kritiski svarīgām izejvielām, vienlaikus nodrošinot Čīlei visu politikas telpu, kas tai var būt vajadzīga, lai sasniegtu savus rūpniecības politikas mērķus. Tādējādi ITN palīdzēs sasniegt zaļā kursa mērķus.
• Īpaša nodaļa par tirdzniecību un dzimumu līdztiesību, kas ir pirmā ES tirdzniecības nolīgumā, kurā ietvertas saistības izskaust jebkādu diskrimināciju pret sievietēm.
• nodaļa par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, kas arī ir pirmā ES tirdzniecības nolīguma nodaļa, kuras mērķis ir padarīt pārtikas piegādes ķēdes ilgtspējīgākas un noturīgākas.

Intelektuālā īpašuma aizsardzība

Nolīgums arī nodrošina juridisko noteiktību ES uzņēmumiem:

• Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, tostarp ar stingriem noteikumiem par autortiesībām.
• Aizsargāt kopumā 234 tipiskus Eiropas un Čīles pārtikas produktus un dzērienus (ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) ar iespēju nākotnē pievienot citus produktus.

Izcelsmes regula

Lai varētu pretendēt uz preferenciālo režīmu, jūsu produktam būs jāatbilst nolīgumā paredzētajiem izcelsmes noteikumiem.

ES un Čīles pagaidu tirdzniecības nolīguma (ITN) izcelsmes noteikumi ir modernizēti: konkrētiem ražojumiem piemērojamie noteikumi ir vienkāršoti un padarīti elastīgāki saskaņā ar jaunākajiem standartiem, ņemot vērā globālo vērtības ķēžu izmantošanu, un izcelsmes procedūru administratīvais slogs ir samazināts, pārejot uz pašsertifikāciju.

Lūdzu, skatiet interaktīvo “Izcelsmesnoteikumu pašnovērtējuma rīku (ROSA)”sadaļā “Mans tirdzniecības asistents”, lai novērtētu, vai jūsu produkts atbilst izcelsmes noteikumiem, un uzzinātu, kā sagatavot pareizos dokumentus.

Vispārīga informācija par jaunajiem noteikumiem un procedūras aspektiem, lai pieprasītu priekšrocības, ir atrodama turpmāk:

Noteikumi par izcelsmes noteikumiem ir un izcelsmes procedūras ir izklāstītas nolīguma 3. nodaļas A līdz C iedaļā, ieskaitot ievadpiezīmes 3.-A pielikumā, konkrētiem ražojumiem piemērojamos izcelsmes noteikumus 3.-B pielikumā, paziņojumu 3.-C pielikumā un paskaidrojumus 3.-E pielikumā.

OV L, 2024/2953, 20.12.2024.

Izcelsmes noteikumi

• Vispārējā tolerance: 10 % no ražotāja cenas, izņemot HS 50.–63. nodaļas ražojumus, uz kuriem attiecas 3.-A pielikuma īpašie noteikumi un 16. nodaļas īpašās apakšpozīcijas.
• Kumulācija: Divpusēja kumulācija ir atļauta starp ES un Čīli.
• Slieksnis komplektiem: 15 % no nenoteiktas izcelsmes sastāvdaļu ražotāja cenas.
• Teritorialitātes princips: Atbilstība ir obligāta.
• Atmaksas aizliegums: Nepiemēro.
• Grāmatvedības nošķiršana: Attiecas uz atvietojamiem materiāliem.
• Pārvadāšanas nosacījumi: Dažas darbības, piemēram, produktu konservēšanu labos apstākļos, uzglabāšanu, sūtījumu sadalīšanu, var veikt trešā valstī, ja produkti tiek turēti muitas uzraudzībā.

Izcelsmes apliecinājumi

• Ar ITN tiek ieviesta vienkāršāka pieeja preferenciālas izcelsmes noteikšanai: No 2025. gada 1. februāra eksportētāji paši deklarē izcelsmi, sagatavojot paziņojumu par izcelsmi. Ja noteiktas izcelsmes ražojumu kopējā vērtība sūtījumā pārsniedz EUR 6000, ES eksportētāji būtu jāreģistrē reģistrēto eksportētāju sistēmā (REX).
• Preferenciālas izcelsmes norādes būtu jāpamato attiecīgi ar paziņojumu par izcelsmi vai importētāja rīcībā esošo informāciju.
• No 2025. gada 1. februāra preču pārvadājumu sertifikāti EUR.1 un faktūras deklarācijas, kas izdotas saskaņā ar (veco) ES un Čīles asociācijas nolīgumu, vairs netiks pieņemtas kā preferenciālas izcelsmes apliecinājums Eiropas Savienībā vai Čīlē.
• Deklarācijas teksts: Atsauces uz 3.-C pielikumu (OV L, 2024/2953, 20.12.2024.). Paziņojumi par izcelsmi ir pieļaujami vairākiem sūtījumiem 12 mēnešu laikā.
• Derīgums: Paziņojumi par izcelsmi ir derīgi 12 mēnešus.

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)

MVU nodaļa:

• Prasa gan ES, gan Čīlei sniegt MVU būtisku informāciju par to, kā piekļūt otras puses tirgiem un veikt darījumdarbību tajos. Šāda informācija ir jāsniedz vienā publiski pieejamā digitālajā platformā, piemēram, MVU specifiskā tīmekļa vietnē; un
• Prasa katrā pusē iecelt MVU kontaktpunktus, kas sadarbosies, lai noteiktu veidus, kā MVU var gūt labumu no nolīguma piedāvātajām iespējām.

Tas nodrošinās, ka MVU kontaktpunkti abās pusēs, kas veiks valdību savstarpējo darbu, lai nodrošinātu, ka MVU vajadzības tiek ņemtas vērā, lai tie gūtu labumu no ITN radītajām iespējām.

Noderīga informācija tirdzniecībai Čīlē:

https://www.subrei.gob.cl/ejes-de-trabajo/home-comercio-inclusivo/pymes

Noderīgas saites un kontakti

EIROPAS SAVIENĪBAS DELEGĀCIJA CHILE
delegācija-chile@eeas.europa.eu
Tālr.: +56 224286800
Av. Apoquindo 2929, piso 15, Las Condes, 7550246 Santiago
Darba laiks: No pirmdienas līdz ceturtdienai 08:30 - 17:30
Piektdienās 08:30 - 14:00