ES un Jaunzēlandes brīvās tirdzniecības nolīgums

Nolīgums atceļ muitas nodokļus un birokrātiju, ar ko Eiropas uzņēmumi saskaras, eksportējot uz Jaunzēlandi.

Īsumā par nolīgumu

Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, kas parakstīts Briselē 2023. gada 9. jūlijā, stāsies spēkā 2024. gada 1. maijā.

Plašāka informācija

Sīkāku informāciju par ES un Jaunzēlandes tirdzniecības nolīgumu sk.ES un Jaunzēlandes tirdzniecības nolīguma galvenajoselementos. 

Lai iepazītos ar visaptverošo nolīguma tekstu, dodieties uz ES un Jaunzēlandi: Nolīguma teksts. Teksts ir ērti sadalāms nodaļās un pielikumos, lai ar to varētu viegli iepazīties.

Svarīgākie fakti

Pašreizējā (2022. gada) ES divpusējā tirdzniecība ar Jaunzēlandi jau veido 7,8 miljardus EUR gadā precēm un 3,7 miljardus EUR pakalpojumiem. ES eksportē uz Jaunzēlandi preces 5,5 miljardu EUR vērtībā gadā un importē Jaunzēlandes produktus 2,3 miljardu EUR vērtībā, kā rezultātā ES tirdzniecības pārpalikums ir 3,2 miljardi EUR.

Pakalpojumu jomā ES eksportē vairāk nekā divas reizes vairāk nekā importē: 2,6 miljardi EUR pakalpojumu, ko ES uzņēmumi sniedz klientiem Jaunzēlandē, salīdzinājumā ar 1,1 miljardu EUR pakalpojumu, ko ES klientiem sniedz Jaunzēlandes uzņēmumi.

Saskaņā ar BTN ietekmes novērtējumu ir sagaidāms, ka tirdzniecība starp Jaunzēlandi un ES palielināsies par 30 %, un tarifu atcelšana vien ļaus uzņēmumiem ietaupīt 140 miljonus eiro nodokļos gadā. Turklāt ES ieguldījumu plūsmas uz Jaunzēlandi varētu palielināties par vairāk nekā 80 %.

Nolīgums:

  • rada ievērojamas ekonomiskās iespējas uzņēmumiem, lauksaimniekiem un patērētājiem;
  • ievēro Parīzes klimata nolīgumu un galvenās darba tiesības, kas īstenojamas, izmantojot tirdzniecības sankcijas kā galējo līdzekli, un
  • nostiprina ES saikni ar līdzīgi domājošu sabiedroto ekonomiski dinamiskajā Indijas un Klusā okeāna reģionā.

Nolīguma galvenie elementi

  1. Preču tirdzniecība

Nolīgums no tā spēkā stāšanās brīža atceļ nodokļus visām ES precēm, ko eksportē uz Jaunzēlandi, tostarp pārtikai un dzērieniem, un īpaši augstus nodokļus rūpniecības ražojumiem. Tā arī atceļ vai būtiski samazina ES nodokļus lielākajai daļai Jaunzēlandes preču, ko eksportē uz ES.

  1. Izcelsmes noteikumi

ES un Jaunzēlande ir vienojušās par izcelsmes noteikumiem, kas nodrošina, ka tikai produkti, kas ir būtiski pārstrādāti vienā no pusēm, var gūt labumu no nolīgumā paredzētajām tarifa preferencēm. Izcelsmes dokumentācijas pamatā ir uzņēmumu pašsertifikācija. Pārbaudes pamatā ir vietējo muitas iestāžu saziņa ar importētāju, un tai var sekot administratīvā sadarbība starp muitas dienestiem.

  1. Muita un tirdzniecības atvieglošana

ES un Jaunzēlande cenšas tirgotājiem nodrošināt efektīvas muitas procedūras ar atbilstošiem noteikumiem, kas nodrošina tiesību aktu, veidlapu, procedūru, kas jāievēro uz robežas, pārredzamību, vieglu piekļuvi informācijai par piemērotajiem tarifiem, piekļuvi kontaktpunktiem pieprasījumu gadījumā un apspriešanos ar uzņēmumiem pirms jaunu muitas tiesību aktu pieņemšanas.

  1. Tirdzniecības aizsardzības līdzekļi

Nolīgums apstiprina iespēju vērsties pret negodīgu tirdzniecību starp pusēm, izmantojot tirdzniecības aizsardzības instrumentus (antidempings, antisubsidēšanas pasākumi, globāli aizsardzības pasākumi). Nolīgumā ir iekļauts arī divpusējs aizsardzības mehānisms, kas ļauj ES un Jaunzēlandei noteikt pagaidu pasākumus gadījumā, ja preferenciālā importa ievērojams pieaugums rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu to iekšzemes ražošanas nozarei.

  1. Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

Nodaļā par sanitārajiem un fitosanitārajiem (SFS) jautājumiem, kas attiecas uz pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku un augu veselību, rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR) un krāpšanu ar tirgotām precēm, ir ievēroti augsti standarti. Nolīgumā atkārtoti apstiprināti PTO SFS līguma principi, tostarp "piesardzības princips", kas nozīmē, ka valsts iestādēm ir juridiskas tiesības rīkoties, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību vai vidi, saskaroties ar šķietamu risku, pat ja zinātniskā analīze nav pārliecinoša.

  1. Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas

ES un Jaunzēlande sadarbojas, lai stiprinātu politiku un noteiktu programmas, kas veicina ilgtspējīgu, iekļaujošu, veselīgu un noturīgu pārtikas sistēmu attīstību, un kopīgi iesaistītos pārejā uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām.

  1. Dzīvnieku labturība

ES un Jaunzēlande apņemas sadarboties divpusēji un starptautiski, lai veicinātu zinātniski pamatotu dzīvnieku labturības standartu izstrādi un īstenošanu.

  1. Tehniskie šķēršļi tirdzniecībai

Nolīgums veicina pārredzamību un starptautisko standartu izmantošanu, lai atvieglotu piekļuvi tirgum, vienlaikus saglabājot aizsardzības līmeni, ko katra puse uzskata par piemērotu. ES uzņēmumi atbilstību Jaunzēlandes tehniskajiem noteikumiem var pierādīt ar atbilstības novērtējumiem, ko ES veic atzītas struktūras konkrētās nozarēs. Jaunzēlande ir piekritusi atzīt ES tipa apstiprinājuma sertifikātus mehāniskajiem transportlīdzekļiem, un daudzām to kategorijām, kas apstiprinātas ES, nav vajadzīga turpmāka sertifikācija. Marķēšanas un marķēšanas prasības var izpildīt arī importētājas puses teritorijā, un abas puses var sadarboties tirgus uzraudzības jautājumos. Nolīgumā ir iekļauti īpaši noteikumi par vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, lai nodrošinātu platformu vīna ražošanas un marķēšanas standartu veicināšanai nolūkā palielināt šo standartu konverģenci.

  1. Ieguldījumu liberalizācija un pakalpojumu tirdzniecība

Nolīgums nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES pakalpojumu sniedzējiem un to konkurentiem Jaunzēlandē. Aptvertie pakalpojumi ietver plašu nozaru klāstu, un pastāv nozaru reglamentējoši noteikumi attiecībā uz piegādes pakalpojumiem, telekomunikācijām, finanšu pakalpojumiem un starptautiskā jūras transporta pakalpojumiem. Nolīgumā ir ietverti arī noteikumi par profesionāļu pārvietošanos uzņēmējdarbības nolūkos, piemēram, par vadītājiem vai speciālistiem, kurus ES uzņēmumi norīko savos meitasuzņēmumos Jaunzēlandē, un viņu ģimenes locekļiem.

  1. Digitālā tirdzniecība

Nolīgums nodrošina paredzamību un juridisko noteiktību uzņēmumiem un drošu tiešsaistes vidi patērētājiem, kuri iesaistās digitālās tirdzniecības darījumos pāri robežām, un novērš šķēršļus un diskrimināciju starp tiešsaistes un bezsaistes darbībām. Tā atvieglo pārrobežu datu plūsmas, aizliedzot nepamatotas datu teritoriālas ierobežošanas prasības, vienlaikus saglabājot augstu personas datu un privātuma aizsardzības līmeni, kas ir svarīgs faktors, kurš veicina uzticēšanos digitālajai videi.

  1. Kapitāla aprite, maksājumi un pārvedumi un pagaidu aizsardzības pasākumi

Šajā nodaļā ir noteikts, ka, ja saskaņā ar nolīgumu tiek liberalizēts konkrēts darījums (piemēram, ārvalstu tiešo ieguldījumu uzņēmuma izveide), jāpārskaita arī darījumam nepieciešamā nauda (piemēram, ieguldītāja ieguldījums ārvalstu saistītā uzņēmuma kapitālā, maksājumi saistībā ar citiem darījumiem, piemēram, preču tirdzniecību). Tajā pašā laikā šī nodaļa ļauj abām pusēm vajadzības gadījumā veikt pasākumus, piemērojot savus normatīvos aktus, piemēram, attiecībā uz bankrotu, tirdzniecību vai darījumiem ar vērtspapīriem.

  1. Publiskais iepirkums

ES un Jaunzēlande savstarpēji atver savus iepirkuma tirgus, pārsniedzot to, uz ko jau attiecas PTO Nolīgums par valsts iepirkumu (GPA). Jaunzēlande ļauj ES uzņēmumiem ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējiem uzņēmumiem piedalīties konkursos par līgumiem ar visām publiskajām iestādēm, kuru iepirkumu reglamentē iepirkuma noteikumi. Savukārt ES atļauj Jaunzēlandes piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem iepirkt visas preces un pakalpojumus, ko veic centrālās valdības iestādes un uz ko vēl neattiecas GPA, reģionālo valdības struktūru veiktu ar veselību saistītu preču (farmaceitisko līdzekļu un medicīnisko ierīču) iepirkumu un tādu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu, kuri darbojas ostu un lidostu jomā.

  1. Pretkonkurences rīcība un apvienošanās kontrole

ES un Jaunzēlande vienojās, ka abās jurisdikcijās ir jāsaglabā efektīvi konkurences tiesību akti, kurus īsteno funkcionāli neatkarīgas iestādes. Šīm iestādēm jārīkojas pārredzami un nediskriminējoši, ievērojot tiesības uz aizstāvību. Nolīgumā paredzēta arī iestāžu sadarbība.

  1. Subsīdijas

ES un Jaunzēlande atzīst, ka dažas subsīdijas var izkropļot tirgu pienācīgu darbību un kaitēt videi, un šajā nolūkā vienojās, ka principā nebūtu jāpiešķir subsīdijas, kas negatīvi ietekmē konkurenci vai tirdzniecību vai kaitē videi. Turklāt ES un Jaunzēlande vienojās par visaptverošu pārredzamības mehānismu, ar kuru būtu jāpublisko gan preču, gan pakalpojumu sniedzējiem piešķirtās subsīdijas.

  1. Valstij piederoši uzņēmumi

Nolīgumā ir izklāstīti saistoši noteikumi par valsts uzņēmumu, izraudzīto monopolu un uzņēmumu, kam piešķirtas ekskluzīvas vai īpašas privilēģijas (VPU), rīcību. Noteikumi nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pieprasot VU rīkoties saskaņā ar komerciāliem apsvērumiem un nediskrimināciju. Tas nozīmē, ka VU pirkšanas un pārdošanas lēmumiem jābūt komerciāli motivētiem saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem tā, lai rīkotos privāts uzņēmums.

  1. Intelektuālais īpašums

ES un Jaunzēlande ir vienojušās par visaptverošiem intelektuālā īpašuma (IĪ) noteikumiem IĪ tiesību efektīvai aizsardzībai un īstenošanai, kas veicina inovāciju un radošumu attiecīgajās nozarēs. Nolīgumā ir iekļauti noteikumi par autortiesībām un blakustiesībām, preču zīmēm, rūpnieciskajiem dizainparaugiem, augu šķirnēm un neizpaužamas informācijas aizsardzību, kā arī stingri noteikumi par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, tostarp robežpasākumiem. Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN) nolīgums aizsargā visu ES vīnu un stipro alkoholisko dzērienu sarakstu un 163 pazīstamākās ES pārtikas ĢIN un paredz iespēju nākotnē pievienot vēl citas ĢIN. Tas padarīs imitāciju pārdošanu nelikumīgu.

  1. Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība

Nolīgumā ir iekļauta īpaša nodaļa par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību (TIA), kas attiecas uz darbaspēku, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, kā arī vides un klimata jautājumiem. Turklāt pirmo reizi ES tirdzniecības nolīgumā TIA sadaļā ir paredzēta iespēja piemērot tirdzniecības sankcijas kā galējo līdzekli nopietnu TIA pamatsaistību pārkāpumu gadījumā. Tas aizsargā abu pušu tiesības reglamentēt un aizliedz pusēm vājināt vai neīstenot savus tiesību aktus, lai veicinātu tirdzniecību vai ieguldījumus. Nolīgumā pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir paredzēta aktīva loma nolīguma īstenošanas uzraudzībā.

  1. Maori

ES un Jaunzēlande atzīst, ka ir svarīgi, lai visi Jaunzēlandes iedzīvotāji, tostarp maori, varētu gūt labumu no nolīguma sniegtajām tirdzniecības un ieguldījumu iespējām. Īpaši noteikumi nodrošina sadarbības atvieglošanu maoru produktu tirdzniecībā un informācijas apmaiņā.

  1. Pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana

Nolīgums piešķir pilsoniskajai sabiedrībai nozīmīgu lomu tā īstenošanā, tostarp attiecībā uz noteikumiem par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību. ES un Jaunzēlande informēs nevalstiskās organizācijas, uzņēmēju un darba devēju organizācijas, kā arī arodbiedrības, kas darbojas ekonomikas, ilgtspējīgas attīstības, sociālajā, cilvēktiesību, vides un citos jautājumos, par to, kā tās īsteno nolīgumu. Šīs pilsoniskās sabiedrības grupas varēs paust savu viedokli un sniegt ieguldījumu diskusijās par to, kā tiek īstenota nolīguma tirdzniecības daļa.

  1. Laba regulatīvā prakse un regulatīvā sadarbība

Nolīgums veicina regulatīvā procesa pārredzamību, nodrošinot savlaicīgu informācijas pieejamību ar sabiedriskajām apspriešanām, ierosināto regulatīvo pasākumu ietekmes novērtējumiem un regulatīvo pasākumu pārskatīšanu. Turklāt Jaunzēlande un ES var sadarboties savstarpēji interesējošu regulatīvo darbību jomā.

  1. Mazie un vidējie uzņēmumi

Nolīgums attiecas uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpašajām vajadzībām. Tajā noteikts, ka abām pusēm ir jāsniedz informācija par piekļuvi tirgum īpašā MVU tīmekļa vietnē, un katrā pusē izveidots "MVU kontaktpunkts", lai sadarbotos, nosakot veidus, kā šie uzņēmumi var gūt labumu no nolīguma piedāvātajām iespējām.

  1. Enerģētika un izejvielas

Nodaļa par enerģētiku un izejvielām papildina citu nodaļu noteikumus, kas attiecas uz enerģētiku (preces, pakalpojumi un investīcijas, tehniskie šķēršļi tirdzniecībai, valsts uzņēmumi, iepirkums), nodrošinot ievērojamu vērtību vairākās jomās. Nodaļa aizliedz enerģijas vai izejvielu eksporta monopolus, aizliedz nepamatotu valdības iejaukšanos energoproduktu un izejvielu cenu noteikšanā, kā arī aizliedz eksportu vai divējādu cenu noteikšanu, ja eksporta cenas tiktu noteiktas virs iekšzemes cenām.

  1. Strīdu izšķiršana

Ar nolīgumu tiek ieviests taisnīgs, efektīvs un iedarbīgs mehānisms tādu strīdu izšķiršanai, kas var rasties par nolīguma noteikumu interpretāciju un piemērošanu. Cita starpā tas ietver neatkarīgus šķīrējtiesnešus un pienācīgu procesu un pārredzamību, kas ietver atklātas uzklausīšanas, lēmumu publicēšanu un iespēju ieinteresētajām personām rakstiski iesniegt viedokļus.

Preferenciālas izcelsmes un tarifu atcelšanas nolīgums

Preferenciālais režīms

Preferenciālu tarifa likmju savstarpēja piešķiršana starp Jaunzēlandi un Eiropas Savienību (ES), lai uzlabotu tirdzniecības attiecības.

Tarifu atcelšana

Tarifu atcelšana sākas no 2024. gada 1. maija saskaņā ar nolīguma 2. nodaļas 2.5. pantu un 2.-A pielikumu.

  • Jaunzēlande: Tarifu demontāža atbilst specifikācijām 2. nodaļas 2.5. pantā, kā arī 2.-A pielikuma 2.-A-2. papildinājumā. Tarifu pilnīga atcelšana ir obligāta, stājoties spēkā nolīgumam.
  • ES: Tarifu demontāža atbilst 2. nodaļas 2.5. pantam, kā arī 2.-A pielikuma 2.-A-1. papildinājumam. Paredzams, ka līdz 2031. gadam tiks pabeigta dažu preču, kurām piemēro muitas nodokļus vai kurām piešķiramo kvotu ietvaros piemēro beznodokļu režīmu, ieviešana.

Izcelsmes regula

Noteikumi par izcelsmi ir izklāstīti nolīguma 3. nodaļas A līdz C iedaļā, tostarp konkrētiem ražojumiem piemērojamie izcelsmes noteikumi 3.-B pielikumā un 3.-B-1. papildinājumā.

  • OV L, 2024/866, 25.3.2024., 51. lpp.
  • 3.-B pielikums un 3-B-1. papildinājums (Izcelsmes kvotas) saistībā ar 3.-A pielikumu (Ievadpiezīmes)
  • OV L, 2024/866, 25.3.2024., 562. lpp. (3.-B pielikums)
  • OV L, 2024/866, 25.3.2024., 543. lpp. (3.-A pielikums)

Izcelsmes apliecinājumi

  • Formāli: Oficiāli izcelsmes apliecinājumi nav paredzēti.
  • Neoficiāls: Pieņemami pierādījumi ir paziņojums par izcelsmi un importētāja informētība.
  • Deklarācijas teksts: Atsauces uz 3.-C pielikumu (OV L, 2024/866, 25.3.2024., 625. lpp.) un attiecībā uz konkrētiem ražojumiem – 3.-B-1. papildinājumu (Izcelsmes kvotas: OV L, 2024/866, 25.3.2024., 620. lpp.). Paziņojumi par izcelsmi ir pieļaujami vairākiem sūtījumiem 12 mēnešu laikā.
  • Derīgums: Paziņojumi par izcelsmi ir derīgi 12 mēnešus.
  • Atbrīvojumi: Neoficiāla izcelsmes deklarācija ir atļauta nekomerciāliem darījumiem
    • mazas pakas no privātpersonām privātpersonām līdz 500 EUR (imports ES) vai 1000 NZD (imports Jaunzēlandē)
    • ceļotāju personīgā bagāža līdz 1200 EUR (imports ES) vai 1000 NZD (imports Jaunzēlandē)

Izcelsmes noteikumi

  • Vispārējā tolerance: 10 % no ražotāja cenas, izņemot HS 50.–63. nodaļas ražojumus, uz kuriem attiecas 3.-A pielikuma īpašie noteikumi
  • Slieksnis komplektiem: 15 % no nenoteiktas izcelsmes sastāvdaļu ražotāja cenas.
  • Teritorialitātes princips: Atbilstība ir obligāta.
  • Manipulāciju neveikšana: Atbilstība ir obligāta.
  • Atmaksāšanas aizliegums: Nepiemēro.
  • Grāmatvedības nošķiršana: Piemēro atvietojamiem materiāliem un produktiem, uz kuriem attiecas HS 10., 15., 27., 28., 29. nodaļa, pozīcijas 32.01 līdz 32.07 vai pozīcijas 39.01 līdz 39.14, ja izmanto uzskaites nošķiršanas metodi.

Kumulācija

Divpusēja kumulācija ir atļauta starp ES un Jaunzēlandi, atvieglojot racionalizētas tirdzniecības attiecības.

MVU

MVU nodaļa:

  • Prasa gan ES, gan Jaunzēlandei sniegt MVU būtisku informāciju par to, kā piekļūt otras puses tirgiem un veikt darījumdarbību tajos. Šāda informācija ir jāsniedz vienā publiski pieejamā digitālajā platformā, piemēram, MVU specifiskā tīmekļa vietnē; un
  • Prasa katrā pusē iecelt MVU kontaktpunktus, kas sadarbosies, lai noteiktu veidus, kā MVU var gūt labumu no nolīguma piedāvātajām iespējām.

Tas nodrošinās, ka abu pušu MVU var viegli piekļūt visai būtiskajai un aktuālajai informācijai par uzņēmējdarbības veikšanu un izveidi otrā Pusē, uzlabojot to spēju gūt labumu no BTN.

Noderīga informācija par tirdzniecību Jaunzēlandē:

Faktu lapas

Rokasgrāmatas

Tiešās saites

  1. Jaunumi
  2. Noderīgas saites

Bieži uzdotie jautājumi

  1. Ja tarifs attiecas uz svaru, vai tas ir bruto svars vai neto svars?
  2. Kā varu atrast manam produktam piemērojamo ievedmuitas nodokli?
  3. Ja es vēlos pārdot savu preci vairākās ES valstīs, vai ir ievedmuita, kas jāmaksā katru reizi, kad manu preci ieved citā valstī?
  4. Vai varu saņemt sarakstu ar precēm, kurām piemēro 0 % ievedmuitas nodokli?
  5. Vai akcīzes nodokli piemēro ES vai valsts līmenī?
  6. Kā ES iekasē PVN?
  7. Kā saņemt atļauju zivju eksportam uz ES?
  8. Vai uz ES eksportētajai pārtikai ir jābūt no ES pilnvarota uzņēmuma?
  9. Vai man jāmaksā, lai izmantotu manu tirdzniecības asistentu pakalpojumu un ieguldījumu jomā?
  10. Kādās valodās ir pieejams mans tirdzniecības asistents pakalpojumu un ieguldījumu jomā?